Dzīvoja reiz puisis. Puisis, kurš spēlēja klarneti. Labi spēlēja. Jo - viņam bija sava Mūza. Meitene, kas dziedāja viņa orķestra pavadījumā. Un vēl viņam bija savs klubiņš. Mazs un mājīgs. Sirdspriekam. Viss bija jauki līdz brīdim, kad pēkšņi Mūza viņu atstāja. Ne jau tāpēc, ka viņai bija apnicis, vai viņa bija atradusi citu nodarbošanos. Nē. Vienkārši viņai bija laiks doties iedvesmot citus, bet mūsu varonis saskuma un iegrima ikdienas biznesa lietās. Nebija vairs ne klarnetes, ne kluba. Jo nebija prieka - tas bija aizgājis kopā ar Mūzu. Viņš nezināja, ka viņa ir ĪSTA mūza. Pavisam īsta - no debesīm. Atsūtīta, tā teikt, darba komandējumā. Maza atkāpe. Ko mēs zinām par mūzām? Nu jā. Deviņas Zeva meitas, kuru uzdevums ir iedvesmot cilvēkus lieliem darbiem. Katram mākslas žanram sava. Un nu atpakaļ pie stāsta. Bet jau tuvāk mūsdienām. Astoņdesmitie. Cits puisis. Mākslinieks. Atstājis sava darba devēja, kādas Ņujorkas ierakstu studijas bosa, kantori, kur gadiem ilgi izšķiedis savu talantu, pārzīmējot ierakstu albumu vāciņus desmitkārtīgā palielinājumā, viņš pamēģina strādāt kā brīvmākslinieks, tomēr viņa centieni cieš sakāvi, un, trūkuma mākts, viņš pieņem lēmumu atgriezties, gan šauboties, vai tas ir darbs, ko viņš īstenībā vēlas darīt... īsāk sakot, nav viņam viegli. Un tad gaišā dienas laikā parka vidū viņu noskūpsta meitene uz skrituļslidām. Noskūpsta un - izgaist. Ak... arī šis jauneklis nenojauš, ka mūzas - tas ir nopietni. Tomēr no šī brīža viņi ir saistīti. Mākslinieks, kurš visiem spēkiem cenšas uzmeklēt trako meiteni, klarnetists, kuru viņš satiek pludmalē, un pati (tā pati!) mūza, kas šoreiz ir sūtīta, lai palīdzētu klarnetistam atkal atvērt mūzikas klubu. Dažādi cilvēki, viena mūza... Vai tur var sanākt kas vairāk par lielu jucekli? Izrādās - var gan. Mūsdienu pasaka. Olīvija Ņūtone-Džona, Džīns Kellijs un Maikls Beks galvenajās lomās. Mūzika, kuru ir dzirdējis - kaut pa radio - katrs no mums.. īpaši laimīgi šajā sakarībā ir tie, kam patīk Electric Light Orchestra. Starp rindiņām lasi - fantāzija. Rokenrols. Īsta draudzība.
Xanadu. Vieta, ko radīja ticība sapnim.
0 Comments
Leave a Reply. |
Jā, tieši tā, kā Calogero dziesmā - no šejienes es jums rakstu.
Paldies, ka apciemoji! Ja esi te pabijis jau agrāk, tad zini, ka šis saits ir piedzīvojis gan labus, gan ne tik labus laikus (piemēram, 2010./2011. gadu mijā serverplatformas problēmu dēļ saits zaudēja vairākas lapas, ieskaitot ilgi un rūpīgi rakstīto blogu...), iespējams, tieši grūtību dēļ pašreizējais saita variants ir tāds, kādu Tu to redzi. Ērts un nepārblīvēts ar informāciju - to atstāju pagātnei un šī saita priekštecim uz Yolas serveriem (starp citu, ja gribi sev izveidot saitu par velti, rekomendēju tieši Yolu!) Te vari palūkot, kas no tā palicis. Katrā ziņā šajā saitā Tu vari pavadīt kādu laiciņu kopā ar lietām, kas man patīk un ir tuvas. Ir pāris vaļasprieki, kas te nav iekļauti, bet, ja Tev ir vēlēšanās iepazīties arī ar tiem, aicinu apciemot manu Haiku blogu. Par autori:
Puķubērns pēc dabas un aicinājuma.
Arhīvs
January 2016
Tēmas
All
|