Mēs visi zinām, par ko ir šis stāsts. Daži no mums, ļoti iespējams, spēj citēt pat vairāk par klasisko Būt vai nebūt - tāds ir jautājums frāzi. Oriģinālā šī luga ilgst četras stundas. Un tagad uz trīs aizveram grāmatu un sākam no jauna. Viens, divi... Ir mūsdienas. Amerikas kompānijai ar nosaukumu Denmark Corporation nemaz neiet labi. Tās boss ir miris (savādi, bet fakts), un viņa brālēns Klaudijs steidzamības kārtā uzņemas viņa pienākumus. Arī mīlas jomā. Visapkārt mirdz un zaigo 2000.gada Ņujorka. Kaut kur tās epicentrā topošais kino režisors Hamlets cenšas atgūties pēc tēva nāves un vienlaikus atrast savu vietu kino industrijā, veidojot īsfilmas par to, ko saskata viņa acis... nē, drīzāk, sirds. Viņa draudzene fotogrāfe Ofēlija ir gatava dalīties ne tikai pārdomās par pareizo ekspozīcijas ilgumu, bet arī par daudz ko vairāk, tomēr dzimtu nesaprašanās, kā jau skaistāko mīlas stāstu vēsturē parasts, ir arguments. Viņš ir gatavs atmaskot sava tēva slepkavu. Un viņam tas izdodas - par spīti draugu nodevībai. Šeit viss bez pārsteigumiem. Un tad Ofēlijas vairs nav, Rozenkrancs un Gildenšterns arī ir miruši. Un skaidrs, kāpēc. Viņš ir palicis viens ar savu izmisumu. Būt vai nebūt... šo jautājumu aktualizē pat faksa aparāts. Protams, ir arī duelis un inde, bet ne gluži tā, kā varētu gaidīt. Man patīk Šekspīrs. Kopš skolas laikiem, ja kas. Ar interesi un kritisku aci esmu vērojusi dažādu režisoru pieeju šim stāstam, un patiešām nespēju izskaidrot, kāpēc šī drosmīgā Maikla Almereidas versija man ir tik ļoti pieņemama. Ja tomēr jāsaņemas un jānoformulē domas, tad, visticamāk, tas ir Šekspīra fenomens, kas paceļ jebkuru vēstījumu pāri laikam un telpai, un prasmīga režisora rokās pārvēršas par varenu resursu, lidlauku atvērtai dvēselei un kritiskam prātam. Almereidam un viņa aktieriem tas ir izdevies. Stāsts stāstā, filma filmā. Šekspīra gars ir dzīvs arī starp datoriem, biroja tehniku, novērošanas kamerām, limuzīniem, videonomām, krogiem un publiskajām veļas mazgātavām. Filmas varoņi runā tikai un vienīgi oriģinālo lugas tekstu, un brīžam tas ir tik satraucoši atbilstošs mūsdienām... Ītans Hauks, Džūlija Stailza, Kails Maklahlans, Sems Šepards, Daiena Venora, Bils Mjurejs, Stīvs Zāns, Džefrijs Raits.. un kaut kur pa vidu viņiem - arī mēs ar tevi. Ņujorka... skatiens augšup... vai Tu tur esi? Būt vai nebūt... tur vai šeit? Ja skatīsies šo filmu, iesaku pievērst uzmanību detaļām - tur ir daudz dažādu kinematogrāfisku smalkumu, ko režisors ir paslēpis savā spēlītē ar skatītāju...
1 Comment
Jau vairākas dienas esmu jums parādā stāstu par šo notikumu. Tad nu tā. Ir NASA tāda programma Face in Space, kur ikviens interesents var virtuāli piedalīties viņu kosmosa misijās un pieteikt sevi lidojumam tālēs zilajās ar kādu no viņu kosmosa kuģiem, vienkārši uzticot komandai savu vārdu un fotoattēlu. Es izvēlējos STS 133, viņu pēdējo reisu, pēc kā kuģis tiek nodots vēstures gādīgajās rokās (= muzejam). Tas bija nesējraķetes Discovery pēdējais (35.) lidojums. Tas sākās 24. februārī, un tajā piedalījās seši apkalpes locekļi un 194,181 virtuālie līdzceļotāji, to skaitā arī es. Nu visi laimīgi ir atpakaļ, un var dalīties iespaidos. Par kuģa misiju, komandu un veiktajiem uzdevumiem var lasīt te... Šis ir links uz kuģa komandiera pateicības video līdzjutējiem, kas ceļoja kopā ar STS 133 tās pēdējā misijā. Un šis ir apliecinājums manai līdzdalībai šajā notikumā. Man patika. :) |
Jā, tieši tā, kā Calogero dziesmā - no šejienes es jums rakstu.
Paldies, ka apciemoji! Ja esi te pabijis jau agrāk, tad zini, ka šis saits ir piedzīvojis gan labus, gan ne tik labus laikus (piemēram, 2010./2011. gadu mijā serverplatformas problēmu dēļ saits zaudēja vairākas lapas, ieskaitot ilgi un rūpīgi rakstīto blogu...), iespējams, tieši grūtību dēļ pašreizējais saita variants ir tāds, kādu Tu to redzi. Ērts un nepārblīvēts ar informāciju - to atstāju pagātnei un šī saita priekštecim uz Yolas serveriem (starp citu, ja gribi sev izveidot saitu par velti, rekomendēju tieši Yolu!) Te vari palūkot, kas no tā palicis. Katrā ziņā šajā saitā Tu vari pavadīt kādu laiciņu kopā ar lietām, kas man patīk un ir tuvas. Ir pāris vaļasprieki, kas te nav iekļauti, bet, ja Tev ir vēlēšanās iepazīties arī ar tiem, aicinu apciemot manu Haiku blogu. Par autori:
Puķubērns pēc dabas un aicinājuma.
Arhīvs
January 2016
Tēmas
All
|