Jā, beidzot es to sajūtu!
Īstenībā pirmoreiz to manīju tuvojamies, kad, sniegam saulē palēnām kūstot, sāka smaržot pumpuri. Bet tas bija tiešām sen. Martā, ja nemaldos. Šodien, atliekot pie malas visus 102 darbus, ļāvos kārdinājumam apciemot LU botāniskā dārza magnolijas un citas turienējās pavasara ziedētājas. Jāāā... Skaisti, romantiski un smaržīgi. Par spīti ļaužu pūļiem, kas vairāk vai mazāk centās baudīt silto dienu. Pašas magnolijas gan šogad likās drusku cietušas no ziemas sala un nesenajām temperatūras svārstībām, tomēr to krāšņums tik un tā - un kā jau parasti - bija vārdos neaprakstāms.
0 Comments
Leave a Reply. |
Jā, tieši tā, kā Calogero dziesmā - no šejienes es jums rakstu.
Paldies, ka apciemoji! Ja esi te pabijis jau agrāk, tad zini, ka šis saits ir piedzīvojis gan labus, gan ne tik labus laikus (piemēram, 2010./2011. gadu mijā serverplatformas problēmu dēļ saits zaudēja vairākas lapas, ieskaitot ilgi un rūpīgi rakstīto blogu...), iespējams, tieši grūtību dēļ pašreizējais saita variants ir tāds, kādu Tu to redzi. Ērts un nepārblīvēts ar informāciju - to atstāju pagātnei un šī saita priekštecim uz Yolas serveriem (starp citu, ja gribi sev izveidot saitu par velti, rekomendēju tieši Yolu!) Te vari palūkot, kas no tā palicis. Katrā ziņā šajā saitā Tu vari pavadīt kādu laiciņu kopā ar lietām, kas man patīk un ir tuvas. Ir pāris vaļasprieki, kas te nav iekļauti, bet, ja Tev ir vēlēšanās iepazīties arī ar tiem, aicinu apciemot manu Haiku blogu. Par autori:
Puķubērns pēc dabas un aicinājuma.
Arhīvs
January 2016
Tēmas
All
|