 Atlaist, lai iet. Lai aiziet. Gaismā. Viegli? Jā. Tikai tad, ja tas neskar tavu pasauli. Bet. Tavu pasauli caurauž tik daudzi pavedieni. Arī tie, par kuru esamību līdz šim tu pat nenojauti. Līdz brīdim, kad jāatvadās. Nekā personīga. Tikai tie pavedieni. Vien tagad to vārds ir - atmiņas. Ardievu. Atis. Lija. Jūs bijāt mani kolēģi. Un bez jums viss būs citādāk. Aivars Brīze. Un nu - svētdienas vakarā arī - Lū Rīds. Jūs es nepazinu personīgi, bet jūs abi bijāt tie, kas iekrāsoja manu jaunību, vairoja patriotismu un ticību labajam un skaistajam. Bez jums viss būs pavisam citādāk. Ardievu. Mēs tiksimies.
0 Comments
Leave a Reply. |
Jā, tieši tā, kā Calogero dziesmā - no šejienes es jums rakstu.
Paldies, ka apciemoji! Ja esi te pabijis jau agrāk, tad zini, ka šis saits ir piedzīvojis gan labus, gan ne tik labus laikus (piemēram, 2010./2011. gadu mijā serverplatformas problēmu dēļ saits zaudēja vairākas lapas, ieskaitot ilgi un rūpīgi rakstīto blogu...), iespējams, tieši grūtību dēļ pašreizējais saita variants ir tāds, kādu Tu to redzi. Ērts un nepārblīvēts ar informāciju - to atstāju pagātnei un šī saita priekštecim uz Yolas serveriem (starp citu, ja gribi sev izveidot saitu par velti, rekomendēju tieši Yolu!) Te vari palūkot, kas no tā palicis. Katrā ziņā šajā saitā Tu vari pavadīt kādu laiciņu kopā ar lietām, kas man patīk un ir tuvas. Ir pāris vaļasprieki, kas te nav iekļauti, bet, ja Tev ir vēlēšanās iepazīties arī ar tiem, aicinu apciemot manu Haiku blogu. Par autori:
Puķubērns pēc dabas un aicinājuma.
Arhīvs
January 2016
Tēmas
All
|
RSS Feed
